1. Uzliec savas vieglās rokas,
Aizspied gurdās acis ciet,
Tu, kas visas sāpes, mokas
Saviem bērniem līdzi ciet. /3x
2. Lai tie dus, kas paguruši
Un kam sirdī izmisums;
Tava sirds tak izlējusi
Mīlestību pāri mums. /3x
3. Vai tad var vēl sāpēt rētas,
Naktī karstas as’ras liet,
Kad tu pacel rokas svētās
Un no viņām zvaigznes krīt. /3x